Motoru sporta vēsture

Sporta veidi, kuros tiek izmantoti motorizēti automobiļi ir pazīstami kā autosports

Pastāv dažādi motoru sporta paveidi: motociklu sacīkstes, autosacīkstes, kartings, ATV un motokross, sniega automobiļu sacensības, ātrlaivu sacensības, kravas auto sacīkstes un citi. Viens no populārākajiem motoru sporta veidiem ir motosacīkstes, kurās tiek izmantoti motocikli. Šīs sacensības notiek trīs klasēs, kurās motocikli ir grupēti pēc motora tilpuma, proti, 125 kubikcentimetru, 250 kubikcentimetru un MotoGP klasē. Savukārt augstākā līmeņa autosacīkstes ir Formula 1 sacensības.

98 dažādu valstu motosporta federācijas ir apvienotas Starptautiskajā Motosporta federācijā FIM (Fédération Internationale de Motocyclisme). Pirmais motociklu Pasaules čempionāts notika 1949. gadā. 1982. gadā tika izstrādāts pirmais V4 dzinējs 500 kubikcentimetru motociklam, Yamaha OW61 YZR500. 1970. gadā tika dibināta Nacionālā motoru sporta asociācija, kas rīko ikgadējo Mini Grand Prix čempionātu. Pirmās Formula 1 sacensības notika 1950. gadā, Silverstounas trasē Lielbritānijā. Par vienu no grūtākajām un bīstamākajām trasēm tiek uzskatīta Vācijas Nürburgring. Pazīstamākās auto un moto ražotājfirmas, kas pārstāvētas šajos sporta veidos ir Ferrari, Mercedes-Benz, BMW, McLaren, Jaguar un Sauber.

Iepriekšējā sezona

Drošības auto sistēma tika ieviesta, lai garantētu gan braucēju, gan trases uzraugu drošību. Sacensību laikā braucēji veic tā saucamos pitstopus, lai nomainītu riepas un uzpildītu degvielu. Katrai komandai ir sava pitstopu stratēģija, kas izstrādāta, lai pēc iespējas labāk izmantotu dotā auto potenciālu. Visvairāk Grand Prix uzvaru laika posmā no 1987. līdz 2001. gadam ir izcīnījas Alēns Prosts, taču pēc tam viņu aizēnoja Mikaels Šūmahers, kurš, pārstāvot Ferrari komandu, līdz 2004. gadam izcīnīja piecas uzvaras pēc kārtas Pilotu čempionātā un sešas uzvaras pēc kārtas Konstruktoru kausa izcīņā. Viens no sekmīgākajiem motobraucējiem ir Valentīno Rossi, pašreizējais MotoGP čempions.