Rugby Union regbija vēsture

Rugby Union regbijs ir komandas sporta veids, radies 19. gadsimtā. Tiek pieņemts, ka 1823. gadā, kādas futbola spēles laikā Anglijas pilsētā Regbijā, Viljams Vebs Eliss saķēra bumbu rokās un sāka skriet, tā liekot pamatus šim sporta veidam. Spēlē tiek izmantota ovāla bumba. Katrā laukuma pusē ir novietoti “H” formas vārti. Pirmā Pasaules kausa izcīņā regbijā notika 1987. gadā un kopš tā laika sacensības notiek reizi četros gados. 1900., 1908., 1920. un 1924. gadā regbijs bija iekļauts olimpisko sporta veidu sarakstā. Rugby Union regbija spēlē sacenšas divas piecpadsmit spēlētāju komandas, katrai no tām atļauti septiņi rezerves spēlētāji.

Svarīgākās ikgadējās regbija sacensības ir Sešu Nāciju turnīrs planētas ziemeļu puslodē un Triju Nāciju turnīrs dienvidu puslodē. Superlīga ir pusprofesionālas Kanādas regbija sacensības. Svarīgākais Dienvidāfrikas regbija notikums ir Karija kausa izcīņa. Ar terminu “testa spēle” Rugby Union regbijā tiek aprakstīts mačs, kuru vismaz vienas komandas vadība atzinusi par pilnvērtīgu starptautisku spēli. “Scrum” ir spēles atsākšana pēc noteikumu pārkāpuma. Brīvsitiens kādai no komandām tiek piešķirts, ja pretinieki pieļāvuši tehnisku kļūdu.

Iepriekšējās sezonas

Dienvidu puslodē Super 14 regbija klubu čempionātā piedalās četras komandas no Austrālijas un pa piecām vienībām no Jaunzēlandes un Dienvidāfrikas. “Barbarian Football Club” ir britu regbija komanda, kurā tiek uzaicināti spēlēt labākie citu klubu spēlētāji – ielūgums spēlēt “Barbarians” tiek uzskatīts par pagodinājumu. Jaunzēlandes nacionālā regbija izlase ir pazīstama kā “All Blacks”, Dienvidāfrikas izlase – “Springboks”. Anglija ir piedalījusies visās regbija Pasaules Kausa izcīņas sacensībās kopš 1987. gada un 2003. gadā tajās uzvarējusi. 2007. gada Pasaules Kausa ieguvēji ir “Springboks”.